madara8ef1f's review
Tātad, mana pirmā krievu valodā izlasītā grāmata ļoti ilgā laikā. Jo tālāk gāja, jo ātrāk lasījās.
Kādā veidā es to izvēlējos? Man pastāstīja, ka pats Žils Verns ir rakstījis romānu par Rīgu un protams, man to vajadzēja sameklēt. Angļu tulkojums iznācis sešdesmitajos gados, nekur nebija dabūjams, toties krievu valodas tulkojums bez maksas bija pieejams internetā.
Pati ''Un drame en Livonie'' ir sarakstīta 1893. gadā, pēc fona notikumiem tā pārklājas ar A. Deglava ''Rīgā'' plaši aprakstīto vācu un krievu tautību Rīgas iedzīvotāju konfliktu, centrālajam šīs daļas notikumam esot pilsētas galvas vēlēšanāsm.
Es te nu ar sajūsmu gaidīju, ko ta Verns par Rīgu būs sadzejojis, bet tas viss pārvērtās par krimiķi ar slepkavības risināšanu. Skatoties pēc tā laika noziegumu risināšanas metodēm (vai metožu trūkuma), man palika bail domāt, cik nevainīgu cilvēku tais laikos iesēdināja par to, ko viņi nebija izdarījuši. Un visam tam pa virsu, es nevaru iztēloties, kā cilvēku nodurot un nazi nometot viņa līķim blakus, kāds var noticēt, ka tā ir bijusi pašnāvība. Varbūt par daudz CSI tipa seriālu sabojājuši manu uztveri tik vienkāršām lietām :)
Darbība risinās Rīgā, viena nodaļa Tērbatā (Дерпт, mūsdienu Tartu), pieminēta arī Rēvele (Tallina). Žils Verns nav bijis Latvijā. Viņam acīmredzot vajadzēja interesantu fonu romānam, taču ļoti labi var just, kā onkulis izvairās rakstīt par lietām, ko nezin. Nav nosaukta neviena Rīgas iela vai iestāde (pils neskaitās). Tērbatas nodaļā parādās divas studentu korporācijas, kas ir savstarpēji naidīgas un tiek pieminētas tikai tāpēc, ka abās ir pa vienam galveno varoņu dēlam. Nekas vairāk par to nav sacīts, tikai tas, ka korporācijas ir. Ne to piederības zīmes, ne tradīcijas, ne nosaukumi nefigurē. Bet tiek svinēta universitātes jubileja un parādās mēģinājums izsaukt kādu uz dueli. Autors it kā taustās apkārt lietām, cenšoties neiebakstīt kur nevajag. It kā slavējami, taču tai pat laikā darbs sanāk tāds, kāds sanāk.
Fakti par tēliem- vienam no kungiem romāna gaitā nomainās vārds (sākumā viņš ir Mihails, uz beigu pusi kļūst par Ivanu, uz ko tulkotājs bija norādījis). Plus, viņi visi ļoti daudz iekliedzas dvēseles sāpēs un raud :D Gan vīrieši gan sievietes.
Šī grāmata bija izaicinājums. Un ļoti savādāk kā mūsdienu ''detektīvi''. Es nezinu, kā to lai novērtē.
Kādā veidā es to izvēlējos? Man pastāstīja, ka pats Žils Verns ir rakstījis romānu par Rīgu un protams, man to vajadzēja sameklēt. Angļu tulkojums iznācis sešdesmitajos gados, nekur nebija dabūjams, toties krievu valodas tulkojums bez maksas bija pieejams internetā.
Pati ''Un drame en Livonie'' ir sarakstīta 1893. gadā, pēc fona notikumiem tā pārklājas ar A. Deglava ''Rīgā'' plaši aprakstīto vācu un krievu tautību Rīgas iedzīvotāju konfliktu, centrālajam šīs daļas notikumam esot pilsētas galvas vēlēšanāsm.
Es te nu ar sajūsmu gaidīju, ko ta Verns par Rīgu būs sadzejojis, bet tas viss pārvērtās par krimiķi ar slepkavības risināšanu. Skatoties pēc tā laika noziegumu risināšanas metodēm (vai metožu trūkuma), man palika bail domāt, cik nevainīgu cilvēku tais laikos iesēdināja par to, ko viņi nebija izdarījuši. Un visam tam pa virsu, es nevaru iztēloties, kā cilvēku nodurot un nazi nometot viņa līķim blakus, kāds var noticēt, ka tā ir bijusi pašnāvība. Varbūt par daudz CSI tipa seriālu sabojājuši manu uztveri tik vienkāršām lietām :)
Darbība risinās Rīgā, viena nodaļa Tērbatā (Дерпт, mūsdienu Tartu), pieminēta arī Rēvele (Tallina). Žils Verns nav bijis Latvijā. Viņam acīmredzot vajadzēja interesantu fonu romānam, taču ļoti labi var just, kā onkulis izvairās rakstīt par lietām, ko nezin. Nav nosaukta neviena Rīgas iela vai iestāde (pils neskaitās). Tērbatas nodaļā parādās divas studentu korporācijas, kas ir savstarpēji naidīgas un tiek pieminētas tikai tāpēc, ka abās ir pa vienam galveno varoņu dēlam. Nekas vairāk par to nav sacīts, tikai tas, ka korporācijas ir. Ne to piederības zīmes, ne tradīcijas, ne nosaukumi nefigurē. Bet tiek svinēta universitātes jubileja un parādās mēģinājums izsaukt kādu uz dueli. Autors it kā taustās apkārt lietām, cenšoties neiebakstīt kur nevajag. It kā slavējami, taču tai pat laikā darbs sanāk tāds, kāds sanāk.
Fakti par tēliem- vienam no kungiem romāna gaitā nomainās vārds (sākumā viņš ir Mihails, uz beigu pusi kļūst par Ivanu, uz ko tulkotājs bija norādījis). Plus, viņi visi ļoti daudz iekliedzas dvēseles sāpēs un raud :D Gan vīrieši gan sievietes.
Šī grāmata bija izaicinājums. Un ļoti savādāk kā mūsdienu ''detektīvi''. Es nezinu, kā to lai novērtē.
More...