austra_pro's review against another edition
4.0
Šo grāmatu izvēlējos, jo mani intriģēja, kāda ir Šarla Bodlēra proza, jo esmu lasījusi tikai dzeju, un to pašu - vidusskolā. Un es tapu patīkami pārsteigta, jo rakstīja viņš ļoti labi. Pat ja tēma daudziem varētu šķist nesaistoša, lai neteiktu, ka viņu trauslo realitāti aizskaroša vai vēl kāda. Jā, var vaicāt - priekš kam vajadzīgs detalizēts narkotisko vielu lietotāja izjūtu un vīziju apraksts? Varbūt priekš tam, lai redzētu, cik precīzs tas ir, kad divas dienas vēlāk tu skaties, kā mākslinieks Bridžertons, pilnīgi apsities, demonstrē visus simptomus kā no Bodlēra grāmatas.
Šī izdevuma otrā daļa ir vēl savdabīgāka - Bodlērs bija tik ļoti sajūsminājies par De Kvinsija “Angļu opija ēdāja atzīšanos”, ka to iztulkoja, bet izdevēju tam nespēja atrast. Un tā nu viņš radīja ko tādu, ko šodien grūti iedomāties - pa pusei komentārus un grāmatas satura atstāstu, pa pusei tulkojumu, kur, viņaprāt, ir jāpatur autora radītais oriģināls, jo tas ir vienkārši pārāk labs. Tiesa, just līdzi De Kvinsija nedienām nespēju, drīzāk gribējās to jaunskungu iepļaukāt.
Bet kopumā ļoti interesants izdevums, romantiska valoda un kaut kas pilnīgi ārpus ierastā.
“Cilvēkam, kurš dzer tikai ūdeni, ir kaut kas slēpjams no sev līdzīgajiem.”
Šī izdevuma otrā daļa ir vēl savdabīgāka - Bodlērs bija tik ļoti sajūsminājies par De Kvinsija “Angļu opija ēdāja atzīšanos”, ka to iztulkoja, bet izdevēju tam nespēja atrast. Un tā nu viņš radīja ko tādu, ko šodien grūti iedomāties - pa pusei komentārus un grāmatas satura atstāstu, pa pusei tulkojumu, kur, viņaprāt, ir jāpatur autora radītais oriģināls, jo tas ir vienkārši pārāk labs. Tiesa, just līdzi De Kvinsija nedienām nespēju, drīzāk gribējās to jaunskungu iepļaukāt.
Bet kopumā ļoti interesants izdevums, romantiska valoda un kaut kas pilnīgi ārpus ierastā.
“Cilvēkam, kurš dzer tikai ūdeni, ir kaut kas slēpjams no sev līdzīgajiem.”
mamirin's review against another edition
3.0
Je me sentais devenir folle en le lisant lol
très intéressant de voir la perspective de Charles Baudelaire, ce qu'il l'a inspiré à rédiger Les Fleurs du Mal.
très intéressant de voir la perspective de Charles Baudelaire, ce qu'il l'a inspiré à rédiger Les Fleurs du Mal.
teodoradora's review against another edition
3.0
”Ca să simți în felul ăsta trebuie să fi suferit mult, trebuie să fii una dintre inimile pe care nenorocirea le deschide și le înmoaie, spre deosebire de cele pecare le închide și le împietrește.”
donaman99's review
4.0
Baudelaire’s “Poem of Hashish” is an insightful, entertaining, and surprisingly accurate description of marijuanic effects.
Part 2 of the book, “The Opium-Eater” serves as a lovely companion to Thomas De Quincey’s “Confessions”, appreciating upon the original essay’s insights on pleasure, pain, sorrow, and addiction derived from opium use. As someone less-impressed with De Quincey’s essay, Baudelaire’s explorations upon it are making me consider reading “Confessions” again, as well as its sequel, “Suspiria De Profundis.”
Recommended for Burroughs, Thompson, Kerouac, and Huxley fans alike who wish to delve more into the foundational texts that inspired their drug-fueled narratives.
Part 2 of the book, “The Opium-Eater” serves as a lovely companion to Thomas De Quincey’s “Confessions”, appreciating upon the original essay’s insights on pleasure, pain, sorrow, and addiction derived from opium use. As someone less-impressed with De Quincey’s essay, Baudelaire’s explorations upon it are making me consider reading “Confessions” again, as well as its sequel, “Suspiria De Profundis.”
Recommended for Burroughs, Thompson, Kerouac, and Huxley fans alike who wish to delve more into the foundational texts that inspired their drug-fueled narratives.
jawahir_hk's review against another edition
3.0
actual rating 3.5
the writing!! baudelaire manages to be poetic even without meaning to.
the writing!! baudelaire manages to be poetic even without meaning to.
More...