A review by wrongwayhome
The Daughters of Cain, by Colin Dexter
4.0
Šī manā lasāmo grāmatu plauktā bija nepilnus 20 gadus, un šogad to beidzot izlasīju tādēļ, ka bija iespēja piedalīties vienas goodreads grupas "putekļus krājošo sējumu plaukta" izaicinājumā, kurā tad nu piespiedu brīvprātīgā kārtā varēju izvēlēties tās grāmatas, ko jau sen esmu vēlējies izlasīt, bet ir pietrūcis vajadzīgās disciplīnas. Savā ziņā arī kā atdots parāds Inspektoram Mōrsam, kura seriālu biju iecienījis, kad to kaut kad deviņdesmitajos rādīja viens no Latvijas televīzijas kanāliem.
Man kaut kā atmiņā viņš bija palicis kā melanholisks intelektuālis, un dzīves jēgu meklējošam pusaudzim jau īpaši daudz nevajag, lai tādus viedus autsaiderus iemīļotu.
Kā izrādījās, Mōrss nav nekāds dižais snobs, bet sava tiesa inteliģences šim vīrelim piemīt gan. Viņš nav nekāds superpolicists, kas visu laiku iet pa taisnu meklējumu ceļu, bet gan dažādu kaišu piemeklēts vīrs gados ar tieksmi iestiprināties lenča laikā ar pinti vai vairākām, dienas laikā vēl norunāt dažas tikšanās krogā pie pintes (jāpiemin, ka viņš nekad nepiedzeras, un kā pats saka - jo vairāk pintes, jo skaidrāka galva), viņam noziegumu atklāšana iet līku loču, bieži kļūdoties, grāmatas laikā viņam iepatīkas vairākas sievietes un viņš pēc viņām visām arī ilgojas. Tāds interesants onka. Mōrss kā tēls dzima laikā, kad skandināvu šokētgribošie autori vēl zem galda skraidīja, tad vēl laikam autoriem nebija tieksme savus varoņus izmeklētājus padarīt tik pārspīlēti slimus un dzīves/personīgo dēmōnu nomocītus, kā tas ir modē mūsdienās. Tāpēc man viņš patīk, jo viņa kaites ir mērenas, bet ne tik mērenas, lai būtu vienalga. Patīk labāk par to pašu Hariju Hōlu, jo nav tās sajūtas, ka ar mani kā lasītāju manipulē. Lasīšu vēl.
Izskatās, ka pašiem britiem arī inspektora Mōrsa universs patīk, jo, lai gan autors, pats Mōrss un vecā Mōrsa tēlotājs jau ir miruši, vēl labu laiku tika filmēts spinoff seriāls "Lewis" par Mōrsa kolēģi inspektoru Lūisu, kam grāmatā bija pārinieka seržanta loma, bet diezgan nozīmīga, man neradās tāda sajūta, ka viņš būtu Mōrsa ēnā. Un šobrīd, ja nemaldos, jau astoto gadu tiek uzņemts prīkvels "Endeavour", kas stāsta par Mōrsa agrākajiem darba gadiem.
Karoč, šis patiks tiem, kam patīk diezgan klasisks policijas krimiķis ar interesantiem tēliem un britu humors (nē, šis nav ne noir, ne hardboiled ar asajiem večiem, kas mētā FRĀZES pa labi, pa kreisi, te vairāk ir angļu absurdais humors, kas tik dabiski padodas Mōrsam).
Man kaut kā atmiņā viņš bija palicis kā melanholisks intelektuālis, un dzīves jēgu meklējošam pusaudzim jau īpaši daudz nevajag, lai tādus viedus autsaiderus iemīļotu.
Kā izrādījās, Mōrss nav nekāds dižais snobs, bet sava tiesa inteliģences šim vīrelim piemīt gan. Viņš nav nekāds superpolicists, kas visu laiku iet pa taisnu meklējumu ceļu, bet gan dažādu kaišu piemeklēts vīrs gados ar tieksmi iestiprināties lenča laikā ar pinti vai vairākām, dienas laikā vēl norunāt dažas tikšanās krogā pie pintes (jāpiemin, ka viņš nekad nepiedzeras, un kā pats saka - jo vairāk pintes, jo skaidrāka galva), viņam noziegumu atklāšana iet līku loču, bieži kļūdoties, grāmatas laikā viņam iepatīkas vairākas sievietes un viņš pēc viņām visām arī ilgojas. Tāds interesants onka. Mōrss kā tēls dzima laikā, kad skandināvu šokētgribošie autori vēl zem galda skraidīja, tad vēl laikam autoriem nebija tieksme savus varoņus izmeklētājus padarīt tik pārspīlēti slimus un dzīves/personīgo dēmōnu nomocītus, kā tas ir modē mūsdienās. Tāpēc man viņš patīk, jo viņa kaites ir mērenas, bet ne tik mērenas, lai būtu vienalga. Patīk labāk par to pašu Hariju Hōlu, jo nav tās sajūtas, ka ar mani kā lasītāju manipulē. Lasīšu vēl.
Izskatās, ka pašiem britiem arī inspektora Mōrsa universs patīk, jo, lai gan autors, pats Mōrss un vecā Mōrsa tēlotājs jau ir miruši, vēl labu laiku tika filmēts spinoff seriāls "Lewis" par Mōrsa kolēģi inspektoru Lūisu, kam grāmatā bija pārinieka seržanta loma, bet diezgan nozīmīga, man neradās tāda sajūta, ka viņš būtu Mōrsa ēnā. Un šobrīd, ja nemaldos, jau astoto gadu tiek uzņemts prīkvels "Endeavour", kas stāsta par Mōrsa agrākajiem darba gadiem.
Karoč, šis patiks tiem, kam patīk diezgan klasisks policijas krimiķis ar interesantiem tēliem un britu humors (nē, šis nav ne noir, ne hardboiled ar asajiem večiem, kas mētā FRĀZES pa labi, pa kreisi, te vairāk ir angļu absurdais humors, kas tik dabiski padodas Mōrsam).