A review by watersapphire
Theatre of the Gods by M. Suddain
5.0
Oh, I know, I know, I know, this is all hellishly confusing. A man arrives in a space-saucer and claims to have travelled from another universe - a universe identical to this one - except that he has already left to travel to the next universe. He is thrown into prison for cosmic heresy, later freed on a trumped-up exoneration based largely on a dream about a starfish and a giant clam. Ah! It is infinitely confounding.
Ļoti episks, asprātīgs un filozofisks piedzīvojums kosmosā, pilns ar visādiem absurdiem notikumiem un neticamiem pavērsiniem.
Stāsts tiešām spēj apmulsināt lasītāju ar savu neierasto stilu, bet tas pilnīgi noteikti ir lasīšanas vērts.
Nabaga vecajam zinātniekam M. F. Fabrigas ir jādodas ceļojumā uz citu visumu, lai gan patiesībā viņš vēlas tikai un vienīgi atdusēties mierā (vai vismaz dzīvot mierā, jo nāve nenāk pat saukta), bet Imperatores pavēle ir Imperatores pavēle. Tad nu vecajam, nogurušajam vīram ir jāgādā sev komanda un kuģis, lai dotos ceļā kā likts (vai arī vismaz jāliek tam tā izskatīties).
Protams, ne visi ir sajūsmā par šo misiju. Tā apdraud visādas politiskas intrigas, nemaz nerunājot par tiem dieviem, kas neatbalsta vairāk kā viena visuma eksistenci, tāpēc šo piedzīvojumu ir jāaptur pēc iespējas ātrāk, pat tad ja Pāvestam pašam jādodas uz citu visumu krusta karā, lai novērstu šīs ķecerīgās iedomas par citu visumu eksistenci! Nemaz nerunāsim par pakaļ sūtītajām pasūtījumu slepkavām, jo tā nu ir sagadījies, ka šī Imperatores misija ir tikusi pie dažiem ļoti vērtīgiem bezbiļetniekiem.
Tā nu vecais ļoti neparastā kompānijā šķērso visumu, cīnās ar milzīgiem gaļēdāj augiem, veic (zinātniski izskaidrotu) eksorcismu milzīga briesmoņa vēderā, mēģina parūpēties par diviem ļoti neparastiem bērniem un dara vēl daudz visādu mazāk vai vairāk absurdu lietu, kas kopā veido ļoti aizraujošu un vēl neredzētu piedzīvojumu. Un tas viss tikai viena Imperatores sapņa dēļ! [Homunculus.]
Ļoti episks, asprātīgs un filozofisks piedzīvojums kosmosā, pilns ar visādiem absurdiem notikumiem un neticamiem pavērsiniem.
Stāsts tiešām spēj apmulsināt lasītāju ar savu neierasto stilu, bet tas pilnīgi noteikti ir lasīšanas vērts.
Nabaga vecajam zinātniekam M. F. Fabrigas ir jādodas ceļojumā uz citu visumu, lai gan patiesībā viņš vēlas tikai un vienīgi atdusēties mierā (vai vismaz dzīvot mierā, jo nāve nenāk pat saukta), bet Imperatores pavēle ir Imperatores pavēle. Tad nu vecajam, nogurušajam vīram ir jāgādā sev komanda un kuģis, lai dotos ceļā kā likts (vai arī vismaz jāliek tam tā izskatīties).
Protams, ne visi ir sajūsmā par šo misiju. Tā apdraud visādas politiskas intrigas, nemaz nerunājot par tiem dieviem, kas neatbalsta vairāk kā viena visuma eksistenci, tāpēc šo piedzīvojumu ir jāaptur pēc iespējas ātrāk, pat tad ja Pāvestam pašam jādodas uz citu visumu krusta karā, lai novērstu šīs ķecerīgās iedomas par citu visumu eksistenci! Nemaz nerunāsim par pakaļ sūtītajām pasūtījumu slepkavām, jo tā nu ir sagadījies, ka šī Imperatores misija ir tikusi pie dažiem ļoti vērtīgiem bezbiļetniekiem.
Tā nu vecais ļoti neparastā kompānijā šķērso visumu, cīnās ar milzīgiem gaļēdāj augiem, veic (zinātniski izskaidrotu) eksorcismu milzīga briesmoņa vēderā, mēģina parūpēties par diviem ļoti neparastiem bērniem un dara vēl daudz visādu mazāk vai vairāk absurdu lietu, kas kopā veido ļoti aizraujošu un vēl neredzētu piedzīvojumu. Un tas viss tikai viena Imperatores sapņa dēļ! [Homunculus.]