Scan barcode
A review by austra_pro
Kalendārs mani sauc by Andris Kalnozols
5.0
“Shall I compare thee to a summer's day?”
Nezinu, kā lai saslavēju šo grāmatu tā, lai nesanāktu nokritizēt lielāko vairākumu latvāņu sacerējumu. Nav jau tā, ka mums nebūtu nevienas labas grāmatas, bet tas, ka mums latviešu literatūrā pa ilgākiem laikiem ir kaut kas tik ļoti dzīvs, tik īsts un tik ikvienam no mums, tā ir tāda bauda un tāda kā svētlaimīte! Kā glāze vēsa prosecco svelmējošā vasaras brīvdienā. Kā pirmoreiz pavasarī novilkt basas kājas un izbaudīt maigo zāles pieskārienu. Kā sajūsma par sniega brīnumu Ziemassvētkos. Tas, ka var noturēt sižeta un valodas, un līdzpārdzīvojuma līmeni visas grāmatas garumā, tas ka var vienlaikus aizkustināt līdz asarām un smīdināt līdz asarām. Man prieks, man laime, man bankrots, jo es pērku un sūtu grāmatu draugiem ārzemēs. (Un gaidu papildmetienu, lai tiek visiem draugiem.) Lasiet, jo šis nudien ir visnotaļ šedevrāli!
“Es esmu tieši tas pats cilvēks, kas vakar. Un šodien nekas nav mainījies. Un es uz visu skatos ar tām pašām acīm.”
Tas, kas man nepatika - nu nevajag mēģināt iesiet tik smagu grāmatu tik ļurkainā vākā. Protams, ka izgāzās no rāmja vēl pirms finiša. (Sveiciens gudriniekiem Orbītā un Jelgavas tipogrāfijā!) Tagad man jāvelk no atvilktnes čiekuriem un pērlītēm domātā līmes pistole un jāmēģina to visu saglābt. Liels paldies.
Nezinu, kā lai saslavēju šo grāmatu tā, lai nesanāktu nokritizēt lielāko vairākumu latvāņu sacerējumu. Nav jau tā, ka mums nebūtu nevienas labas grāmatas, bet tas, ka mums latviešu literatūrā pa ilgākiem laikiem ir kaut kas tik ļoti dzīvs, tik īsts un tik ikvienam no mums, tā ir tāda bauda un tāda kā svētlaimīte! Kā glāze vēsa prosecco svelmējošā vasaras brīvdienā. Kā pirmoreiz pavasarī novilkt basas kājas un izbaudīt maigo zāles pieskārienu. Kā sajūsma par sniega brīnumu Ziemassvētkos. Tas, ka var noturēt sižeta un valodas, un līdzpārdzīvojuma līmeni visas grāmatas garumā, tas ka var vienlaikus aizkustināt līdz asarām un smīdināt līdz asarām. Man prieks, man laime, man bankrots, jo es pērku un sūtu grāmatu draugiem ārzemēs. (Un gaidu papildmetienu, lai tiek visiem draugiem.) Lasiet, jo šis nudien ir visnotaļ šedevrāli!
“Es esmu tieši tas pats cilvēks, kas vakar. Un šodien nekas nav mainījies. Un es uz visu skatos ar tām pašām acīm.”
Tas, kas man nepatika - nu nevajag mēģināt iesiet tik smagu grāmatu tik ļurkainā vākā. Protams, ka izgāzās no rāmja vēl pirms finiša. (Sveiciens gudriniekiem Orbītā un Jelgavas tipogrāfijā!) Tagad man jāvelk no atvilktnes čiekuriem un pērlītēm domātā līmes pistole un jāmēģina to visu saglābt. Liels paldies.