Scan barcode
A review by manjechka
Laiks atkal iedegt zvaigznes by Virginie Grimaldi
4.0
Bērnu un vecāku žūrija 2023
Man arī ir divas meitas. Varbūt tāpēc lasīju aizgūtnēm, ar to sajūtu, kāda man bija? Vai mēģināju atrast kādu atbildi? Nu noteikti…tās jau ir lielākās bažas - saprast, atrast veidu, kā visu nesačakarēt. Kā palaist brīvībā, bet nepazaudēt?! Kā uzticēties un būt tai, kam uzticās?! Kā būt vienmēr blakus, bet nenosmacēt ar savu klatbūtni?! Vai es atradu kādu atbildi? Jā un nē!
Man grāmata patika. Man patika valoda kādā tā uzrakstīta. Veids. Trīs skatu punkti uz situāciju. Balsī es nesmējos, bet smaidīju gan es ik pa laikam. Man ļoti patika tā nebeidzamā sirsnība, kas vijās cauri visai grāmatai, kaut arī tēmas, kas tika apspēlētas ir nopietnas. Un jā, es priecājos par laimīgām beigām!
Es ticu tam, ka viss, kas notiek, notiek tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Ka cilvēki, notikumi, viss pie Tevis atnāk tieši tad, kad to vajag. Es ticu (zinu), ka arī grāmatas atnāk tad, kad tas ir nepieciešams. Paradoksāli, ka šī jau bija otrā grāmata pēc kārtas par vecāku un bērnu attiecībām, kas nonāk manās rokās. Neapzināti, jo vajag izlasīt žūrijas ietvaros. Tā noteikti nav sakritība…tad jau zvaigznes! Bet tieši laikā, lai var apstāties un novērtēt situāciju… Vēlreiz saprast, ka Tava mīlestība ir bezgalīga, ka tā tas vienmēr būs un nekas to nemainīs. Ir tikai jāatrod veids, kā to pateikt savam bērnam viņa valodā.
“Ir muļķīgi būt citam, ja esam mēs paši.” (279. lpp.)
* mana pirmreizējā atsauksme izdzisa, jo noraustījās aplikācija. Oriģināls noteikti bija labāks, man nepatīk pārlasīt un pārrakņāt savu pirmreizējo iespaidu/ sajūtu. Nodomāju, ka vispār nerakstīšu atsauksmi, bet tomēr saņēmos…
Man arī ir divas meitas. Varbūt tāpēc lasīju aizgūtnēm, ar to sajūtu, kāda man bija? Vai mēģināju atrast kādu atbildi? Nu noteikti…tās jau ir lielākās bažas - saprast, atrast veidu, kā visu nesačakarēt. Kā palaist brīvībā, bet nepazaudēt?! Kā uzticēties un būt tai, kam uzticās?! Kā būt vienmēr blakus, bet nenosmacēt ar savu klatbūtni?! Vai es atradu kādu atbildi? Jā un nē!
Man grāmata patika. Man patika valoda kādā tā uzrakstīta. Veids. Trīs skatu punkti uz situāciju. Balsī es nesmējos, bet smaidīju gan es ik pa laikam. Man ļoti patika tā nebeidzamā sirsnība, kas vijās cauri visai grāmatai, kaut arī tēmas, kas tika apspēlētas ir nopietnas. Un jā, es priecājos par laimīgām beigām!
Es ticu tam, ka viss, kas notiek, notiek tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Ka cilvēki, notikumi, viss pie Tevis atnāk tieši tad, kad to vajag. Es ticu (zinu), ka arī grāmatas atnāk tad, kad tas ir nepieciešams. Paradoksāli, ka šī jau bija otrā grāmata pēc kārtas par vecāku un bērnu attiecībām, kas nonāk manās rokās. Neapzināti, jo vajag izlasīt žūrijas ietvaros. Tā noteikti nav sakritība…tad jau zvaigznes! Bet tieši laikā, lai var apstāties un novērtēt situāciju… Vēlreiz saprast, ka Tava mīlestība ir bezgalīga, ka tā tas vienmēr būs un nekas to nemainīs. Ir tikai jāatrod veids, kā to pateikt savam bērnam viņa valodā.
“Ir muļķīgi būt citam, ja esam mēs paši.” (279. lpp.)
* mana pirmreizējā atsauksme izdzisa, jo noraustījās aplikācija. Oriģināls noteikti bija labāks, man nepatīk pārlasīt un pārrakņāt savu pirmreizējo iespaidu/ sajūtu. Nodomāju, ka vispār nerakstīšu atsauksmi, bet tomēr saņēmos…